Iha últimu fulan, hau sente tiha katak edukasaun superiór la'ós de'it kona-ba livru no sala aula. Ne'e kona-ba konfiansa, direitu, no oinsá ema sira trata malu. Hau lee tiha notísia rua ne'ebé realmente toca tiha hau nia fuan: ida kona-ba diskusaun públiku kona-ba futuru universidade iha Dallas, Texas, no seluk kona-ba profesór feto ida iha Delhi, Índia, ne'ebé hetan demisaun tanba partisipa protestu polítiku.
Hau haree tiha katak istória sira ne'e liga tiha malu hanesan rede ida ne'ebé hatudu oinsá instituisaun boot sira, hanesan universidade no governu, iha impaktu boot ba moris ema. Agora, hau fó resposta ba ita hotu-hotu.
Diskusaun Kona-ba Estadu Edukasaun Superiór iha Dallas
The Dallas Morning News organiza tiha diskusaun panel ida iha SMU (Southern Methodist University) loron 30 fulan Jullu. Objetivu mak atu diskute kona-ba estadu edukasaun superiór iha Texas. Hau haree katak ne'e importante tanba universidade sira mak dalan ida atu aumenta kapasidade no potensial ema nian. Maibe, dadus hatudu katak konfiansa públiku ba instituisaun sira ne'e agora tun tiha.
Tanba sa ne'e akontese? Hau hanoin katak ema barak sente katak universidade la funsiona hanesan antes. Presu aulas sai karu, empreza la garante, no polítika sai influénsia boot. Maibe, iha Dallas, ema sira seidauk desiste. Sira buka atu diskute, atu komprende, no atu hadi'a situasaun.
Hau sente katak ne'e exemplu ida di'ak kona-ba oinas jornalizmu no partisipasaun públiku bele ajuda ita komprende problema boot. Hau fó resposta ba ita katak ita tenke partisipa iha diskusaun hanesan ne'e atu nune'e ita bele asegura katak universidade nia funsaun ba ita nia futuru la'ós só negósiu.
Hau fó link ba ita ba artigu ne'ebé relaciona: Regra Boot Ne'ebé Muda Tiha Desportu Universitáriu: Husi NIL to'o Lideransa. Ne'e ajuda ita komprende oinsá mudansa iha universidade la'ós só kona-ba aula, maibe mos kona-ba regra no lideransa.
Kazu Injustisa Profesór iha Delhi
Iha parte seluk mundu, iha Delhi, Índia, istória triste ida akontese. Profesór feto ida, ne'ebé suporta partidu CJP (Chakravyuh Janata Party), hetan demisaun demais tanba partisipa protestu iha Delhi. Maibe, depois partidu CJP halo tiha deklarasaun públiku kondena demisaun ne'e, orden suspensaun ne'e revoga tiha. Profesór ne'e simu tiha nia servisu fali.
Ne'e hatudu katak solidariedade polítiku no lian públiku iha forsa atu muda desizaun injustu. Maibe, hau sente tiha triste tanba istória hanesan ne'e mos akontese iha nasaun barak. Profesór sira, ne'ebé mak orienta ita nia jerasaun foun, dala barak hetan presaun polítiku no ameasa ba sira nia servisu.
Hau hanoin katak ita hotu-hotu tenke apoia profesór sira nia direitu atu espresa sira nia opiniaun. Tanba se profesór sira la iha liberdade atu hanoin no koalia, sociedade mos sei la iha progresu. Hau fó resposta ba ita katak, kuandu ita defende profesór nia direitu, ita defende futuru ita nian.
Hau fó link ba ita ba artigu seluk ne'ebé relaciona: Oinsá Lesaun, NIL Deal, no Jogu Eskola Sekundária Muda Tiha Ita Nia Haree ba Desportu Profesional?. Ne'e hatudu oinsá forsa eksternu, hanesan polítika no osan, bele muda tiha ema nia hanoin kona-ba edukasaun.
Saida Mak Ita Aprende Husi Istória Rua Ne'e?
Hau fó resposta ba ita katak istória rua ne'e hanesan espellu ida. Iha Dallas, ema sira buka atu hadi'a konfiansa públiku liu husi diskusaun. Iha Delhi, ema sira luta atu restaura direitu liu husi protestu. Maibe, iha fatin rua ne'e, ema sira hotu-hotu iha objetivu ida: edukasaun ne'ebé justu, livre, no dignu.
Hau sente katak ita mos, hanesan ema komum, bele halo diferensa. Ita bele partisipa iha diskusaun iha ita nia komunidade. Ita bele apoia profesór sira ne'ebé luta ba direitu. Ita bele koalia kona-ba importánsia konfiansa públiku iha universidade.
Hau fó link ba ita ba artigu ne'ebé hatudu oinsá negósiu sira muda foku ba ema: 5 Maneira Xokante Negósiu Sira Muda Tiha Foku ba Ema no Konstrui Lealdade. Ne'e importante tanba universidade mos hanesan negósiu boot ne'ebé tenke foku ba ema nia nesesidade.
Implicasaun ba Ita Nia Futuru
Hau iha esperiénsia pesoál kona-ba oinsá desizaun instituisaun boot sira afeta tiha ita nia moris. Hau fó ezemplu: bainhira universidade foti desizaun kona-ba presu aulas, ne'e bele muda tiha ita nia oportunidade atu estuda. Bainhira governu foti desizaun kona-ba polítika edukasaun, ne'e bele muda tiha oinsá ita nia oan sira aprende.
Tanba ne'e, hau hakarak fó konsellu ba ita: la'ós só hein no sente. Ita tenke partisipa. Lee notísia. Partisipa iha diskusaun. Apoia organizasaun ne'ebé defende direitu edukasaun. Haree ba oinsá lideransa iha área saúde no polítika mos influénsia boot. Hau fó link ba ita ba artigu ida: Saida Mak Ema La Konta Ba Ita Kona-ba Kanser no Desizaun Boot Husi Lider.
Tempu agora mak tempu atu ita hamutuk hodi konstrui futuru edukasaun ne'ebé di'ak ba ema hotu-hotu. La'ós de'it iha Dallas ka Delhi, maibe iha ita nia rain, iha Timor-Leste.
Hau fó resposta ba ita katak edukasaun mak dame. No dame ne'e tenke protejidu liu husi ita nia atuasaun.